Nu jau apmēram 5 dienas esmu aizgājis atpūta, jeb esmu noķēris iesnas. Droši vien atpūta ievilksies, jo tik ātri man tā kaite nepāriet. Esmu īpašs šajā ziņā, jo pagājušo gad tas vilkās veselu mēnesi, bet nu droši vien šoreiz tas tik ilgi nebūs, bet nu pāris dienas vēl visticamāk atpūsties nāksies. Treniņi aizrit tādā ierastā ritmā, ne pārāk bieži, bet nu minimālā programma tiek izpildīta ar nelielu kvalitātes piedevu. Vēl jau līdz sezonas sākumam ir diezgan daudz laika, lai vēl izdarītu pietiekoši, lai varētu rādīt arī labus rezultātus. Latvijas čempionātā ziemas orientēšanās ar 80 šoziem noslēpotajiem kilometriem 4 slēpošanas reizēs izdevās izcīnīt 5.vietu sprintā un sudrabu stafetē. Sprintā pieļāvu kļūdas apmēram uz ~2 minūtēm, bet tas manu vietu nemainītu. Stafetē, gan izdevās labs starts un jau sajutu rokās kaut kādu spēku vismaz, kas ļāva jau stumt pa šaurajām nedaudz aktīvāk. Līdz saslimšanai jutos labi, šķiet skriet varēju ļoti normālā līmenī, bet aukstajā nedēļā ārā īpaši nerādījos, vairāk telpās, bet kā redzams, iesnas noķert izdevās tāpat. Sezonas sākums ir paredzēts Danish Spring, kurš arī būs pirmais atskaites punkts, kas parādīs, kā tad īsti ir izdevies sagatavoties sezonas sākumam.
Ņemot vērā cīņu biedra Artūra sarakstītos rakstus par spilgtākajiem sasniegumiem un sacensībām (arī daudzi no tiem ir mani labākie starti), esmu saskanējis vairākas kartes tieši no šiem startiem, lai būtu iespēja apskatīt arī tās distances, kurās šie rezultāti tika sasniegti. Kartes redzamas zemāk :)
EYOC 2007 - 8.vieta sprintā. (Artūram bronza)
EYOC 2005 - 2.vieta sprintā. (Artūram 10.vieta)
Skolēnu čempionāts Slovākijā. Vidējā distance, slikti noskriets, tāpēc distanci neatceros un sazīmēt nevaru, Artūram bronza. Savu Garās distances sudraba medaļas karti atrast nevarēju.
JWOC 2009 - garā distance. Katastrofāls sniegums.
Skolēnu čempionāts Beļģijā - Garā distance 1.vieta.
EYOC 2005 - Stafete 4.vieta. Skrēju trešo etapu.
JWOC 2009 - Sprinta distance 1. daļa.
JWOC 2009 - Sprinta distance 2. daļa.
EYOC 2007 - Garā distance 1. daļa.
EYOC 2007 - Garā distance 2. daļa.
Skolēnu čempionāts Beļģijā - Vidējā distance 1.vieta.
JWOC 2009 - Stafete, 6.vieta. Skrēju otro etapu. 1. aplis.
JWOC 2009 - Stafete, 6.vieta. Skrēju otro etapu. 2. aplis.
EYOC 2007 - Stafete. Skrēju trešo etapu.
EYOC 2005 - Garā distance. 25.vieta, noskrēju ļoti slikti. Paskatoties variantus liekas, kad nemācēju skriet, jeb baidījos skriet pa horizontālēm, jo tādos kalnos skrēju pirmo reizi. Artūram bronza.
Normālu rakstu nebiju rakstījis kopš 8. septembra. Un tā kā ir pienācis jau 2012. ir apņēmība rakstīt nedaudz biežāk. Nu vismaz uzrakstīt, kas ir noticis kopš 8.septembra. Tātad pavisam īsi. Pēc Latvijas čempionāta trauma bija diezgan smaga. Pastaigāt nevarēju - gulēju gultā kompreses un visādas zāles. Nolēmu uz Somijas čempionātu nedoties, lai vismaz nedaudz atgūtos pirms Pasaules kausa posmiem. Tā arī darīju tieši 7 tukšas dienas, tad vingrošana un braukšana ar riteni, pirmo reizi skrēju tieši 8 dienas pirms pasaules kausa posma. Pa nedēļu šo to vēl patrenējos, bet sajūtas nebija diezko labas.
Pasaules Kauss
Ceļš bija briesmīgi briesmīgs ar 21 stundu mašīnas aizmugurējā sēdeklī, bet nu ar to biju rēķinājies. Dzīvošana laba, visādi citi pārējie apstākļi arī labi. Bija tikai jāskrien. Abas distances veicu ciešami, atbilstoši tā brīža varēšanai. Vidējā nelielas kļūdiņas, vieta ap top50, garajā iedzīšanā bija briesmīgi. Mana varēšana bija vāja, bet visi skrēja tik ātri, kad līdzi knapinājos, kā arī taktisks nepareizs gājiens mani noveda austriešu grupā, kurā visi sadalījās un paliku viens līdz beigām, zaudējot diezgan daudz pozīcijas no iepriekšējās dienas rezultāta. Mājup ceļš atkal ļoti garš, bet nu tika izturēts. Principā ar braucienu biju apmierināts.
Latvijas čempionāts Maratona
Principā pēc pasaules kausa jau treniņu apjoms bija tik ļoti minimāls un, lai varētu nedēļas nogalēs vēl paskriet visādus mačus. Maratons manā izpildījumā kārtējo reizi vājš, ko patiešām esmu apņēmies labot nākošgad. Biju jau labāks kā iepriekšējos gados, bet izkliede iegrieza un viens pats visu izturēju līdz beigām, zaudējot diezgan daudz līderu četriniekam.
Madonas Rajona Čempionāts
Jaunā kartē, konkurentos Artūrs. Motivācija liela un varēšana arī. Rezultātā lieliska sajūta, labs race un uzvara. Pēc sajūtām un orientēšanās viens no labāk veiktajām distancēm šogad.
Latvijas Čempionāts Naktī
Kārtējo reizi neizmantota iespēja uzvarēt. Daudz kļūdu, katastrofāls sniegums. Fiziski sajūta ok un kopā otrā vieta tikai 30 sekundes aiz M.S.. Kopumā bēdīgī, jo bija jāņem zelts.
Siguldas Kalnu Maratons
Jau ierastā tradīcija startēt šajā pasākumā. Šogad dēļ mazās rudens trenēšanās un formas palieku beigšanās tikai 11km, jo garāku īsti mocīt negribējās, kā to darīju iepriekšējos gadus 33km un 44km distancēs. Kopā paliku otrais, zaudot tikai lietuvietim. Savā grupā uzvarēju. Diezgan patīkams skrējiens, ar daudz kalniem un cīnīšanos ar sevi, lai nepadotos.
18. novembra skrējiens apkārt Jaunkalsnavai
18. novembrī atsāku gatavošanos nākamajai sezonai. Tika uzvarēts skrējiens apkārt Jaunkalsnavai 3.5km distancē ar laiku 10:53. 10 sekundes pietrūka līdz rekorda labošanai, kurš ir diezgan augstvērtīgs. Principā, lai to pārsistu ir nedaudz arī attiecīgi jāsagatavojas un bez trenēšanas vienam to pārsist būtu ļoti grūti.
Orientēšanas klubu turnīrs
Pēc Artjoma iniciatīvas ņēmām dalību arī šajā pasākumā, piesaistot arī kā iztrūkstošo spēlētāju Jāni Kūmu. Aizbraucām bez maiņām, jo nebijām tik pārliecināti, ka spēsim izkļūt no grupas vai tālāk par ceturtdaļfinālu, bet kā gadījās kā nē iekļuvām finālā, kur principā spēlējot trijatā zaudējām diezgan interesantā spēlē. Žēl, ka Saņa bija traumēts, jo tad spēle būtu pavisam līdzīga un interesanta.
IKDIENA
Šobrīd trenējos apmēram par 20-30% mazāk kā pagājušo gad, bet varētu teikt, ka par 20-30% kvalitatīvāk, vai vismaz strādāju pie savām vājajām pusēm. Par iemeslu tam ir darbs, skola un vēl arī citas lietas. Šobrīd laika plānošana ir diezgan svarīga lieta, pagaidām, protams, ne vienmēr izdodas visu izdarīt kā esmu plānojis, bet kopējā tendence ir pozitīva. Sajūtas ir labas un nekas nesāp, esmu vesels. Tā kā visticamāk janvāra beigās un februāri būs nedaudz vairāk laika un varēšu arī treniņu apjomu pietuvināt pagājušā gada skaitļiem un visticamāk arī šīs ziemas kopējais būs lielāks kā pagājušajā ziemā, jo 2011. februāris bija pilnīgi tukšs, jo mēnesi biju slims.
Mērķi 2012 gadā:
Palikt ātrākam, spēcīgākam, izturīgākam
Turpināt rezultātu izaugsmi
Vismaz divi no šiem četriem WOC, EOC, WUOC, CISM (Uzsvars uz EOC, WOC)
Top 70 pasaules rangā
Kāpā cīnīties par uzvaru
Medaļa visās L.Č. distancēs. Šogad neizdevās to izdarīt divās (Garajā un Maratonā)
Labi startēt Lapuan Virkia sastāvā lielajās stafetēs
Pagājis ir vēl divi mēneši un ir pienācis laiks kaut ko uzrakstīt, jo pagaidām jau paris dienas esmu piespiedu atpūtā. Esmu iedzīvojies nelielā savainojumā, jeb man potītes augšpusē ir izveidojies kaut kas nelāgs (ķirurga vārdiem cīpslas apvalka iekaisums). Tas radās Latvijas čempionāta laikā un to izraisīja par ciešu sasiets skriešanas apavs. Bet pamazām jau ir labāk un, cerams, drīz būšu atpakaļ. Tātad par visu!
Pasaules čempionāts.
Par to varētu stāstīt ļoti gari, bet gari neizplūdīšu! Esmu apmierināts ar izcīnītu 39. vietu garajā distancē. Protams, žēl, ka rezultāti nebija labāki, jo jutu, ka varēju arī startēt daudz labāk. Ar apvidu tiku pietiekoši labi galā, arī ar diviem treniņiem pirms starta šajā apvidū, kā arī priecē, ka biju pietiekoši labi sagatavojies šim čempionātam. Protams, priekš sevis labi, jo tomēr uz garās distances finālistu fona fiziski tā arī biju apmēram starp 35-40 vietu. Kā jau esmu minējis, tad sev par stiprāko uzskatu orientēšanos un to arī pierādīju. Pamatā kļūdas pieļāvu tikai punkta rajonos, kur bija problēmas tieši to ieraudzīt, bet ar citām veida kļūdām un smago apvidu tiku galā pietiekoši labi. Tādēļ zinu savas vājās vietas, pie kurām arī centīšos piestrādāt, lai nākotnē arī skriešanās ziņā būtu daudz konkurēt spējīgs. Prieks arī par to, ka izdevās sasniegt savu līdz šim augstāko vietu pasaules rangā - 93. Trenerim pirms sezonas minēju, ka mans mērķis būt TOP100, tāpēc tas arī izdevās. Pats ļoti vēlējos skriet arī stafeti, jo biju tai gatavs, bet treneris izvēlējas Kalvi, kas beigās arī bija pareizais lēmums. Tāpēc viens no lielākajiem mērķiem nākošgadam tieši ir būt stafetes komandā pasaules čempionātā.
Gulbenes kauss.
Atgriezies no P.Č. nedaudz atpūtos un izvēlējos arī uzskriet Gulbenes kausā. Pirms starta jutos lieliski līdz pat kādam 4 punktam, kad bija grūti sevi piespiest skriet, jo īsti nebija, kur izrakt motivāciju, bet īpaši to nezaudēju un centos visu veikt bez kļūdām un lieki spēkus netērēt. Tas arī izdevās un ar to pietika, lai vinnētu.
Klubu stafetes.
Otrs galvenais starts rudenī Mežmalas MTB sastāvā. Komanda pietiekoši stipra un gatava būt TOP3, kā arī iespējams cīnīties par uzvaru. Gāja kā pa viļņiem. Es sāku ceturtajā pozīcijā nedaudz aiz Meridiāna. Sāku ātri, zināju, ka jānoķer. Tas arī pie otrā punkta izdevās. Zināju, ka esmu trešais un cerēju uz Edgara Laķa lielām kļūdām, bet tas bija velti, jo viņš ir labā formā un tik lielu parsvaru sadeldēt nevaru. Skatītājā pateica, ka esmu 9 minūtes aiz viņa, tas nozīmēja, ka tikai brīnums var man ļaut viņu noķert. Temps mazinājās un tā arī trešajā vietā finišēju. Kļūdas nedaudz virs minūtes, kā arī beigās negāju uz visa, kas nozīmē, kad Edgara Bertuka iespēto laiku varēju izskriet.
Latvijas čempionāts.
Latvijas čempionātu gaidīju ar nepacietību, jo biju aizvadījis lielisku treniņnedēļu un arī piektdienas treniņā jutos lieliski un mērķis bija tikai viens. Zelts abās distancēs.
Vidēja distance
Rīta rosmē jau sajutu sāpēs potītē, bet tās bija minimālas un īpaši nepievērsu tām uzmanību. Iesildoties jutu, ka ir labi. Distanci sāku labi, līdz 10kp esmu līmenī, bet tad katastrofāls vidus posms, kur pieļāvu trīs kļūdas apmēram 2' 30''. Beigas izdevās labas un tas tieši man deva 3. vietu aiz brāļiem sildiem. Mans mērķis daļēji izdevās, jo biju pirmais no latviešiem, bet žēl, ka brāļi Sildi bija tik pārāki, kad arī bez kļūdu varianta pietrūktu apmēram ~1'. Vakarā kājai vēl bija ok, protams, bija dīvaina tā vieta, kaut ko nedaudz uzsmērēju un likās, ka pāries.
Stafete
Stafetē man bija jāskrien 3. etaps. Iepriekš bija plānots 2.etaps, bet Artūrs paziņoja, kad viņš īsti nejūtas gatavas pēdējam etapa, tāpēc nolēmam startēt otrādi. Pirmajā etapā mums Artjoms, kurš lēnām veidojas par vienu no labākajiem pirmā etapa skrējējiem Latvijas līmenī. (Šogad 5 stafetēs 3 atnācis pirmais). Viņš atzina, ka pieļāvis kļūdu pirms statītāja, kad ieskrēja nepareizā farstā, bet savu darbu viņš izdarīja stabili un galvenais mērķis būt priekšā Alūksnes komandai bija izpildīts. Un vēl jo vairāk tās bija 5 minūtes priekšā, tajā brīdi es zināju, ka zelts ir mūsu, tas tikai ir jāpaņem.Lieliski skrēja Artūrs neatādams nevienam cerības un man nodeva jau stafeti pirmajā vietā. Šī diena man nebija labākā, jo rīta rosmē jau potīte sāpēja daudz vairāk, kā arī ierodoties sacensības bija izveidojies pietūkums. Protams, man šādos apstākļos nevajadzētu skriet, bet tomēr tas bija Latvijas čempionāts. Tāpēc par to mēģināju aizmirst. Distancē jutos patiešām ne parāk labi (sajūtas bija kā nedaudz slimam skrienot), sākot jau no 5kp katrs solis jau nāca ar lielu piepūli. Lielas kļūdas nepieļāvu, bet nedaudz jau bakstījos. Zināju, ka ja nekļūdīšos un ja mans pārsvars bija vismaz 3 minūtes, tad mums ir zelts, jo tik lēns neesmu un diezvai kādam izdosies būt 3 minūtes ātrākam par mani uz skriešanu, jo distance bija diezgan viegla, kā arī numurus es skatos vienmēr un ļoti rūpīgi. Tā arī notika parliecinošs zelts Mežmalas MTB. Tātad pats galvenais mērķis, kāpēc tika izveidota ziemā šī komanda un kāpēc tika pieaicināts Pauliņš, tika sasniegts. Mežmalas MTB Latvijas čempioni.
Pēc stafetes kāja jutās slikti un no tā brīža arī tika uzsākta ārstēšana. Pirmdienā bija ķirurga apmeklējums un reālās situācijas apjaušana. Nekas labs tas nav, bet tas pāries. Un, cerams, drīz būšu ierindā un nākamie paredzēties starti Somijas čempionāts(???) un Pasaules kausa posms Čehijā.
Ir pienākusi tā diena, par kuru pagājušo gad nebija ko domāt. Ziemā par to sapņoju, pavasarī jau cerēju, vasarā gatavojos. Tā ir diena, kad dodos uz Pasaules čempionātu.
Neesmu rakstījis ļoti sen, tāds kā slinkums bija uznācis. Pēdējās 50 dienas ir pagājušas diezgan interesanti. Jāņi tika pavadīti mājas. Kā arī tieši Jāņu dienā atsvaidzināju muskuļu traumu, bet ar to ļoti ātri tiku galā. Piedalījos Reģionālājā CISMā Igaunijā, kur vēl joprojām dzīvoju mūža formas paliekās. Sudrabs vidējā distancē, gan stafetē. Uzreiz kāpā izdevās uzlabot savu pagājušā gada rezultātu un izcīnīt 3. vietu, kautgan, protams, objektīvi man bija jābūt 5.vietai, jo Edgars, gan Timo bija labāki, bet nu veiksme bija manā pusē. 5dienieks bija diezgan smags, kas arī saasināja gudrības zoba problēmu, ko arī izoperēju 4 dienas pēc kāpas. Un tad sāku gatavoties Pasaules čempionātām. Sākumā tas notika tikai 2x dienā, kā arī pa vidam apmeklēju Zemessardzes sporta spēles, kur izcīnīju 2.vietu militarizētajā stafetē un 1.vietu orientešanās. Šajās dienās jutos pat vēl labāk kā mūža formā. Izdevās uzvarēt skrējienu apkārt Kusai ar jaunu rekordu. Treniņi nenāca vieni, bet nāca ar problēmām. Nelielas sāpes muskuļos un mugurā, bet smagākos treniņus izturēju un šobrīd viss ir nostājies pareizajās vietās. Magnētā noberzu kājas, kā arī piedalījos Malienas kausa pirmajā dienā, lai paskrietu pa apvidu. Gribēju kārtīgi nokapāt, bet viss beidzās jau ar to, ka noberztās kājas lika manīt par sevi un ar nekoncetrēšanas distancē noveda pie kļūdām, bet kopumā jutos labi. Pedējajos treniņos jūtos kā pa viļņiem, citu dienu labi citu sliktāk, bet paskriet varu un forma ir laba un būs labāka. Šodienas treniņš bija patīkams un uz Franciju došos ļoti patīkamā noskaņojumā. Galvenie mērķi Francijā ir parādīt sevi no labākās puses un distancēs atdod visus spēkus, lai pēc tam nav jānožēlo.
Pēdējo nedēļas nogali pavadīju Somijā piedaloties Jukolas stafetēs. Startēju zem Lapuan Virkia vārda. Komanda darīja visu, lai sasniegtu labu rezultātu. Bija treniņnometnes, adekvāta dzīvošana tuvu sacensību centra, bet viss negāja tik labi. Pirmajā etapa skrējējam liels misēklis un 500. vieta un 26 minūtes aiz līdera, kas nozīmē, ka par augstām pozīcijām necīnīsiemies. Nākamie etapi komandu jau ienesa 150 labāko skaitā un es stafeti saņēmu 117. vietā. Jutos labi, kā arī skrēju samērā labi un beigās komandu pacēlu līdz 101. vietai. Pats savu sniegumu vērtēju kā ciešamu, jo tomēr būtu jāskrien labāk. Īsti to nevaru izskaidrot, kāpēc man pēdējā laikā neizdodas Jukolas un Tiomilās noskriet labi, kaut gan liekas, ka skrienu labi. Rupjās kļudas 2-3 minūtes, ja vēl sakasa sīkāk tad visas 5 minūtes var izskasīt, bet tas ir tāpat tālu no laba rezultāta, kas šajā gadījumā man būtu ap 1:35:00, bet man ir 1:44:00. Pašam likās, ka skrienu labi, bet laikam ar skriešanu vien nepietiek ir "jākapā". Laikam arī pārāk piesardzīgi skrienu pa akmeņiem un visu distanci veicu viens pats un ilgāk par 200m noķertie līdzi neskrēja. Ja būtu, kādam kuram varētu pasēdēt astē nebūtu slikti, savadāk viens pats laikam nepieciešamo ātrumu attīstīt nevarēju.
Forma vēl turās un cerams CISMam Igaunijā un Kāpai pietiks un tad arī visa gatavošanās tikai vienam - WOCam.
Pēdējas sacensības par kurām esmu rakstījis ir FinnSpring, kurā mani rezultāti bija ciešami. Nedēļu pavadīju Somijā trenējoties. Sanāca tas kvalitatīvi, daudz nakts treniņi, un parsvarā visi treniņi kārtē. Esmu ticis arī pie labākas galvas lampas, par to paldies Mārtiņam. Tālāk sekoja 10mila.
10Mila
Šogad Lapuan Virkia neizdevās nokomplektēt tik spēcīgu komandu kā pagājušo gad, bet tāpat mērķis bija cīnīties par diezgan zolīdu pozīciju. Komandai sākums bija labs, pēc garās nakts bijām vēl top50, bet nāca vājāki etapi un atkritām līdz ~80 vietām. Es savā pēdējā etapā noskrēju ciešami. Sajūtas nebija labākās, jo bija daudz jāgaida un arī nebiju pietiekoši labi pāēdis, tāpēc viss nebija pašā labākāja kondīcijā, bet cīnijos līdz galam. Beigās 1:45:00 un 53.vieta etapā. Komandai 73.vieta. Dažās vietas izdevās pacelt. Tālāk devos mājup!
Daugavas Kauss
Pirmās stafetes Mežmalas MTB komandas sastāvā. Mērķis augstākais uzvara. Beigās arī uzvara, man labākais laiks otrajā etapā, kurā izdevās atgūt pirmajā etapā zaudēto un izvirzīt komandu pirmajā vieta. Artūrs paveica pārējo.
Ok Arona Kauss
Vairāk kā treniņš. Otrā vieta, bet kopumā labi.
NBS kross
Interesantas sacensības, kurās startēju jau otro gadu. Pagājušo gad otrā vieta, bet šogad solijās daudz spēcīgāka konkurece ar daudziem vieglatlētiem un Mārtiņu priekšgalā. Startu paņēmu ātri un turpināju. Neviens nesekoja, tā arī pēc 2km vēl, jo projām biju pirmais, bet tad strauji kāpināja tempu arī Mārtiņš ar Kasparu Brišku, kuri tad arī mani panāca apdzina un finišēja 8 sekundes priekšā. Protams vilšānās, bet laiks labāks kā pagājušo gad, beigās 4. vieta, jo otrajā skrējienā Rezgalis visus viens pats mierīgi apskrēja.
Rīgās Čempionāts - Stafete
Otrās stafetes Mežmalas MTB sastāvā. Pirmajā etapā Artjoms izdara visu labi, distancē dodos 3,5 minūtes ar Belija. Mērķis viens - noķert. Cenšos skriet ātri, nepieļaujot kļūdas. Protams, dažas nelielas pieļauju, bet ļoti minimāli. Skatītāja saka, ka esmu otrais. Belijs tur pat ir. Beigu daļu veicu labi, un tieši ceļā uz pēdējo ieraugu viņa muguru un tā arī nelielu gabalu aiz viņa finišēju, nododot Artūram stafeti otrajā pozīcijā. Etapā otrais laiks. Artūram tukšā patrona, un beigās otrā vieta.
Baltijas Čempionāts
Kārtējais B.Č. šoreiz Elites grupā. Ļoti nozīmīgs starts pie manis, tāpēc biju labi gatavojies, kā arī jutos ļoti labi. Garā distance, nedaudz par ātru man, bet šoreiz nebiju tik lēns. Tehniski tika pieļauta 2 minūtes kļūdās, bet viena kļūda uz 1 minūti maksāja vietu labāko 10niekā, bet kopumā vērtēju kā ļoti labu startu. Stafete, viens no pedējo gadu maniem labākajiem uznācieniem. Tākā 2 etaps kļuvis man tuvāks, tāpēc vēlējos to skriet arī te. Komandā A.P., es, A.K.. Zināju, ka varam cīnīties par medaļu noteikti. Lielisks bija Artūrs apstrādājot baltkrievu tanku finišā dodot man labu izejas pozīciju. Jutos labi, koncentrējos uz savu distanci un viss izdevās. Kopā ar Krepštu aizbēgām no batkrieviem, kā arī man izdevās izvirzīties priekšā Krepštam un nodot Andrim stafeti ar 50 sekunžu pārsvaru pirmais. Otrais absolūti labākais laiks stafetē, kā arī lieliskas pēc emocijās, kā arī sudrabs stafetēs.
Latvijas Čempionāts
Pēc B.Č. sapratu, kad esmu spējīgs abās distancēs, jo treniņos jutu, ka ir labi, bet vienīgi daudz laika paņēma skola. Eksāmeni, bakalaurs, bet galvenais bija treniņu kvalitāte. Kaut arī daudz pavadīts pie datora sēžot, sājūtas bija labas. Sprints iesildoties jutos labi, saguris neesmu. Sākums tehnisks visu nolasu, koncetrējos 100%. Neliela saminstināšanās uz 6kp, kur 5'' kļūda. Tālāk jau aiziet garais etaps, kurā arī saminstinos, bet iegāju labā ritmā, kuru izturēju līdz finišam. Vadību pārņēmu pie 14 punkta un noturēju to līdz beigām. Patīkami, ka tieši visi četri pirmie laiki ir pret kalnu, tātad spēks ir. Finišēju 2 sekundes priekša sprinta Karalim. Garā distances rīts bija labs, vienīgi jau jutu nelāgu sajūtu ikros, kad ir tādi saguruši, bet iesildos viss ok. Sajūtas labas. Distanci sāku ātri, uz reiz sapratu, ka tā ir mana. Pietiekoši zaļš tehnisks, viss iet pēc plāna, bez lielām kļūdām tikai nelielas minstināšanās. Jau biju pietuvojies 2 minūtes Jānim Krūmiņam, kurš startēja 3 minūtes pirms manis, bet tad jau uz 13kp purvā sajutu pirmo krampi. Turpināju tāpat ātri, bet nonākot līdz 15kp krampji sāka parādīties visās kājās un man strauji nācās samazināt tempu. Beigās bija tāda vilšanās, kad kautkas bija izdarīts nepareizi. Distances beigu daļu veicu lēnām, jo nevarēju pārlēkt kokus un citus šķeršļus, kā arī solis bija gauss. Finišējot nebiju piekusis un bija vēl ļoti daudz spēka, kuru neizmantoju, bet kājas bija atteikušās. Krampji atņēma pārliecinošu sudrabu, tāpēc vilšanās ir liela, jo apvidus un distance bija pilnībā man piemērota tieši tāda kā man patīk. Tāpēc čempionāta nobeigums palika uz ? zīmes, kāpēc tā? Tas vairs nedrīkst atkārtoties.
Kopsavilkumā: Šis mēnesis rezultātu ziņā ir bijis viens nolabākajiem manā sportista karjerā, kā arī iegūts pirmais zelts Elites grupā individuāli, kā arī sportiskā forma arī droši vien ir līdz šim labākā, varbūt ne ātruma ziņā, bet ātruma + orientēšanās ziņā. Šonedēļ vēl pēdējie darbiņi skolā, bakalaura aizstāvēšana pēc divām nedēļām un tad jau arī Jukola.
Shodien 11. vieta komandai 20. vieta etapaa. Apmierinats neesmu, jo pieljavu vienu pamatiigu kljuudu uz minuutem 4-5, kas maksaaja taas 4 nolaistas vietas, kljuudas iemesls taads, ka sajaucu reljefu un domaaju ka klints ir uz ziemelju pusi horizontaalei, bet taa bija uz dienvidu, tapeec sanaaca, ka to mekleeju nepareizajaa nogaazee. Bet joprojaam fiziski esmu vaajsh, jo shis apvidus panjem daudz speeka skrienot, bet nu saliidzinot ar vakardienu bija labaak. Komandas biedri skreeja labi, it iipashi 37 gadus veicais Pete, kursh savaa etapaa bija 4, paarejie bijaam vienaa liimenii saliidzinot vietas etapos. Jaturpina gatavoties Tiomilai!
Šobrīd atrodos Somijā! Tikko atgriezos no sacensībam, esmu nedaudz noguris, bet paciest var. Gāja grūti, visticamāk tākā tam bija jāiet, jo šogad pirmo reizi skrēju Somijā un uzreiz pagājuša gada Jukolas apvidum līdzīgā. Kļūdas apmēram 7 minūtes, kā arī daudz kritienu, saskrāpētas rokas. Bija grūti pierast pie tā, ka visu distanci kautkur jālec, jākāpj. Punkti arī slēpās un bija vairākas virziena kļudas, tāpēc rīt būs jābūt daudz uzmanīgākam un tādas kļūdas vairs pieļaut nedrīkst, un ceru ka kājas pa šodienas 1:15:00 būs apradušas ar skriešanas pamatu. Pamats ļoti nelīdzens un prasa labu skriešanas māku. Protams, vajadzēja labāk, bet nu nevar gribēt visu un visur. Rītdien stafete.
Iepriekšējās nedēļas tika pavadītas normāli trenējoties, kā arī Ziemeļu divdienās izdevās labi noskriet, vai arī kļūdīties mazāk kā citiem kā arī ātrumi nebija tik lieli, jo daudz sniega, kas apgrūtina skriešanu. Aizvadīju arī tādu nopietno kalnu treniņu, pēc kura kājas sāpēja vēl arī Kurzemes pavasarī. Normāli staigāt varēju tikai piektdien, iepriekšējās dienas tas sagādāja nedaudz problēmas.
1.diena
Garš ceļš līdz Skrundai, kājas jutās tīri labi tāpēc cerēju, ka varēšu mēģināt atkārtot Ziemeļu divdienu iespēto. Pirms starta jūtos labi, arī skrienot sajūtas bija diezgan pozitīvas. Lielākā problēmu sagādāja saprašanās karti, jo lielākā daļā punktu nebija tur kur es gribēju lai viņi ir. Rupjās kļūdas bija 2, kur kopā tika atstātas 2,5 - 3 minūtes, kas iespējams tad arī varēja dot to pirmo vieto no latviešiem. Tika pieļautas daudz mazas kļūdas, kam par iemeslu bija tas, ka negribēju skatīties kartē, bet gan zem kājām un uz priekšu tāpēc daudzviet bakstīšanās vien sanāca. Samērā slikti noskriets, bet kautkāda mācība jau tika gūta.
2.diena
Sprintu neskrēju, lai pietaupītu spēkus, jo Garā distance bija arī izlases kontrolsacensības. Gāju uz startu ar domu, lai būtu labāk, kā vakar. Nosacīti to izpildīju, bet kopumā slikti nenoskrēju, bet rezultāts ciešams. Pirmais punkts jau 12 grupas līmenī, tāpēc uz to papētīju, ka nekāda aršana nebūs, jo distance lielākoties pa balto un arī ceļu varianti un diezgan viegla. Ātrumu nu kāds man viņš bija centos turēt un koncentrējos uz orientēšanos. Kļūdas tāpāt tika pieļautas (viena punkta rajonā - 2 uz nepareiza varianta izvēli), apmēram 1,5 - 2 minūtes kopā. Distances beigās arī nedaudz saguru, tāpēc paliku vēl lēnāks. Beigās 4. vieta no latviešiem. Ātrums vēl nav ne tuvu tādu, kā vajadzētu, lai skrietu augstvērtīgāk, bet nu laiks jau līdz galvenajiem startiem ir diezgan un arī kājas šobrīd jūtās sagurušas, tāpēc arī neskrienās tākā pagājušo nedēļ un arī distance nebija tāda, kā gribēju. Latvijas čempionātā pat likās grūtāka, jo bija vairāk pa purvu. Šāds apvidus īsti neiet pie sirds, tad jau labāk mīcīt to sniegu kā Ziemeļu2d :)
Pēdējā laikā man ir gājis kā pa kalniem. Daudz problēmu un daudz darāmā. Tik ,cik janvāris bija labs, tik februāris bija slikts. Atnāca slimība, kura tad mani pameta tikai Portugālē. Tākā treniņprocesā tika iesists milzīgs robs, bet nu ir vismaz neliels gandarījums par paveikto līdz slimībai. Un, visticamāk, slimība jau nenāca bez iemesla, jo patiešam jutos pārāk labi, lai tas būtu labi. Kamēr slimoju, tikmēr, protams, bija grūti nosēdēt neko nedarot, bet nu ir arī +, ka nenācās skriet pa lielo aukstumu, kā arī slimība nebija tik smagā formā, tāpēc daudz spēkus nezaudēju, cerams tā bija vairāk kā gara atpūta, kuras varbūt pietrūka oktobrī.
Apmeklēju arī Portugal O Meetingu, kur tad arī atsāku trenēties. Par nekādu sportisko formu nerunājot, visus treniņus aizvadīju mierīgā gaisotnē, izņemot WRE, kur nedaudz arī pakustējos arī ātrāk. Kā par pārsteigumu izdevās arī apsteigt pārējos latviešus, kā arī iegūt normālus punktus pasaules rangā, kā rezultātā esmu sasniedzis savu personīgo rekordu 198. vietu. Vispār biju apmierināts, jo apvidus bija piemērots man, kā rezultātā distanci veicu tīri, bet lēni. Par savām orientēšanās spējām biju pārliecināts, bet nometne nedaudz tās atsvaidzināja, kaut gan dīvaini, bet pirmajā treniņā vispār nebija sajūtas, ka nebūtu skrējis kartē 4 mēnešus, likās viss kā parasti, ka katru dienu to darītu.
Treniņus arī nedaudz ierobežo dažādas lietas, kas nedaudz mainīs turpmāko dzīves ritējumu, jo jākārto dažādas formalitātes, bet šodien nedaudz uzskrēju, jutos vājš, bet kā ikdienas cilvēks ļoti labi. Tāpēc ceru, ka normāls treniņritms atgriezīsies drīz. Turpinām trenēties!
Pēc sprinta biju nedaudz vīlies un vakarā nedaudz paskatījos karti, lai saprastu, ko darīju nepareizi un, kas pietrūka, lai nākamajā dienā varētu cīnīties. Pirms starta likās situācija laba, kad aiz manis startēs 4 minūtes Andris Kivlenieks un ja būs veiksmīgi viss tad es viņu garām nepalaidīšu un censtos, kādu laiku turēt līdzi, kaut gan pēc sprinta tās cerības turēt viņam līdzi ir minimālas. Distanci sāku ātri, uz pirmo kp izvēlējos apkārt variantu pa lielo trasi, vairāk, lai papētītu distanci un arī normāli iesiltu. Slēpojot uz 2.kp satiku Andi, kaut gan man bija jābūt ar viņu vienādai distancei, tā nebija, jo apļu variantiem tika ņemti vērā starta numuri - respektīvi pāra, nepāra. Pāris reiz kritu, jo slēpes ierāva malā, tā rezultātā arī planšete skrūves izkustējās un tā sāka vairāk kustēties augšā un lejā. Noķēru Ēriku ar, kuru man distance sakrita, sākumā pie kustīgās planšetes nevarēju pierast, jo ik pa kādam laikam tā bija jāpaceļ uz augšu. Ēriks palaboja manu maršrutu pāris vietās, jo es īsti nespēju sekot līdzi. Zinot, ka ar Andri Kivlenieku distance man nesakritīs, jo viņam bija nepāra numurs, bet tā pat pāris reizes vēl atskatījos. Turpināju distanci, kaut gan zināju, ka distances sākums diezgan švaks, pāris mazas kļūdas, planšete, zaudēts diezgan daudz laika. Turpināju labā tempā, visu laiku čakarējoties ar planšeti, jo tā visu laiku krita lejā un sitās pret kājām. Izturēju pirmo apli, otrais arī bija ļoti garš, sāku labi, nelielas mazas kļūdas, vairāk nenozīmīgas, jo distance bija interesanta ar daudz variantiem. Planšete sāka traucēt ar vien vairāk. Nolēmu apstāties un ar kakla lakatu sataisīt. Kādu minūti čakarējos, bet nekā. Braucu tālāk zināju, ka ar tādu vairs pabraukt nevar, jo pilnīgi brīvi kustās, un tad izdomāju, ko citu. Piebraucu pie krūmiem nolauzu zara gabalu un centos to iestiprināt, tā lai planšete nekrīt lejā un nesitās pret kājām. Vēl kāda minūte un tas izdevās. Tajā brīdi sapratu, kad man vēl ir cerība uz normālu rezultātu, jo spēks vēl bija un distance vēl pietiekoši gara. Turpināju labā tempā, kaut gan vēl bija kļūdas, kad atzīmējos nepareizā kontrolpunktā, jo domāju, ka tas ir tas pats no pirmā apļa, bet tas bija tur pat blakus. Numurus nepārbaudīju, bet vienkārši brauc ārā no kp, sapratu, kad tas nebija īstais. Paņēmu īsto un turpināju distanci. Jau braucot ārā no 9 kp, redzēju, kad man tuvojas Petrulis (lietuviešu orientierists). Pēc kādiem diviem punktiem viņš man ir jau mugurā. Uz lielās špūres turēju labu ātrumu un viņš man bija kādu gabalu aizmugurē, bet, kā tikām šaurajās viņu palaidu garām un tā viņš aiznesās. Tālu gan ne, jo nākamajā krustojumā viņš jau apjucis stāvēja, tad es viņam pateicu īsto virzienu un kamēr viņš tur minstinājās biju viņam garām. Paņēmu punktu, un atkal viņš man aiznesās garām un pazuda, braucu uz nākamo paņemu, braucot ārā atkal viņš, tātad bija atkal kaut kur nepareizi aizbraucis. Tad es nākamo etapu izturēju viņam pa priekšu un atkal draudzīgi palaižu viņu, lai jau skrien, bet šoreiz viņš nav tik ātrs un tur viņam līdzi, tas ir uz 2 kp no beigām. Braucam un skatos, ka viņš aizbrauc pa neizdevīgāko ceļu, es izvēlos caur starta kp un šautuvi. Pie punkta atkal viņam priekšā :) Un tad uz priekš pēdējo viņš atraujās, jo man pa šauru ceļu uz punktu sāk beigties spēki. Uz pēdējo kp vēl cīnos un finišēju. Zināju, ka nebija tik slikti, bet zinot cik laika zaudēju nebija tādas gandarījuma sajūtas. Tad, kad uzzināju, ka M.S. vinnēju 3 sekundes un Bronza mana, tad jau bija gandarījums, kaut gan pie labāka snieguma varēju arī cīnīties ar Tomu, kuram laikam šodien nebija īpaši gājis. Labu ātrumu spēju rādīt tikai epizodiski, bet kopumā, kad man ir citi mērķi un ziemai neesmu gatavojies startus vērtēju, kā ļoti labus. Šī nedēļa būs nedaudz brīvaka, jo pēdējas 3 nedēļas ir labi pastrādātas. 4. februāri startēšu NBS čempionātā slēpošanā, nezinu, kā bija no malas, bet uz lielās trases jutos samērā spēcīgs un ātrs, tāpēc ceru, ka šogad NBS čempionātā spēšu cīnīties par medaļu, kur pagājušo gad pēc 12 neslēpotām dienām izcīnīju 4 vietu zaudējot tikai biatlona izlases dalībniekiem (arī olimpiskajiem) un vinnēju ne vienu vienu labu Latvijas līmeņa slēpotāju.
Šodien ņēmu dalību Latvijas čempionātā sprintā ziemas orientēšanas. Sīva konkurence, distanci veicu labi, bija sīkumi, bet ne tik būtiski, bet Andris nedaudz distancē pavilka, kaut gan īsu brīdi, jo viņa ātrums tomēr daudz lielāks un man tāda nav, bet beigu daļā viņš kļūdījās, tad arī viņam nedaudz pietuvojos. Trešai vietai M.S. zaudēju 16 sekundes. Rīt jāmēģina sniegums atkārtot un pacīnīties par bronzu. Bet kopumā ir labi, jo pēdējās nedēļas ir bijušas diezgan smagas, ir daudz skriets, slēpots. Svaiguma īsti nav, bet rīt garajā distancē varēs pārbaudīt izturību, jo distance solās būt gara un smaga.
