Garā distance!
Pēc sprinta biju nedaudz vīlies un vakarā nedaudz paskatījos karti, lai saprastu, ko darīju nepareizi un, kas pietrūka, lai nākamajā dienā varētu cīnīties. Pirms starta likās situācija laba, kad aiz manis startēs 4 minūtes Andris Kivlenieks un ja būs veiksmīgi viss tad es viņu garām nepalaidīšu un censtos, kādu laiku turēt līdzi, kaut gan pēc sprinta tās cerības turēt viņam līdzi ir minimālas. Distanci sāku ātri, uz pirmo kp izvēlējos apkārt variantu pa lielo trasi, vairāk, lai papētītu distanci un arī normāli iesiltu. Slēpojot uz 2.kp satiku Andi, kaut gan man bija jābūt ar viņu vienādai distancei, tā nebija, jo apļu variantiem tika ņemti vērā starta numuri - respektīvi pāra, nepāra. Pāris reiz kritu, jo slēpes ierāva malā, tā rezultātā arī planšete skrūves izkustējās un tā sāka vairāk kustēties augšā un lejā. Noķēru Ēriku ar, kuru man distance sakrita, sākumā pie kustīgās planšetes nevarēju pierast, jo ik pa kādam laikam tā bija jāpaceļ uz augšu. Ēriks palaboja manu maršrutu pāris vietās, jo es īsti nespēju sekot līdzi. Zinot, ka ar Andri Kivlenieku distance man nesakritīs, jo viņam bija nepāra numurs, bet tā pat pāris reizes vēl atskatījos. Turpināju distanci, kaut gan zināju, ka distances sākums diezgan švaks, pāris mazas kļūdas, planšete, zaudēts diezgan daudz laika. Turpināju labā tempā, visu laiku čakarējoties ar planšeti, jo tā visu laiku krita lejā un sitās pret kājām. Izturēju pirmo apli, otrais arī bija ļoti garš, sāku labi, nelielas mazas kļūdas, vairāk nenozīmīgas, jo distance bija interesanta ar daudz variantiem. Planšete sāka traucēt ar vien vairāk. Nolēmu apstāties un ar kakla lakatu sataisīt. Kādu minūti čakarējos, bet nekā. Braucu tālāk zināju, ka ar tādu vairs pabraukt nevar, jo pilnīgi brīvi kustās, un tad izdomāju, ko citu. Piebraucu pie krūmiem nolauzu zara gabalu un centos to iestiprināt, tā lai planšete nekrīt lejā un nesitās pret kājām. Vēl kāda minūte un tas izdevās. Tajā brīdi sapratu, kad man vēl ir cerība uz normālu rezultātu, jo spēks vēl bija un distance vēl pietiekoši gara. Turpināju labā tempā, kaut gan vēl bija kļūdas, kad atzīmējos nepareizā kontrolpunktā, jo domāju, ka tas ir tas pats no pirmā apļa, bet tas bija tur pat blakus. Numurus nepārbaudīju, bet vienkārši brauc ārā no kp, sapratu, kad tas nebija īstais. Paņēmu īsto un turpināju distanci. Jau braucot ārā no 9 kp, redzēju, kad man tuvojas Petrulis (lietuviešu orientierists). Pēc kādiem diviem punktiem viņš man ir jau mugurā. Uz lielās špūres turēju labu ātrumu un viņš man bija kādu gabalu aizmugurē, bet, kā tikām šaurajās viņu palaidu garām un tā viņš aiznesās. Tālu gan ne, jo nākamajā krustojumā viņš jau apjucis stāvēja, tad es viņam pateicu īsto virzienu un kamēr viņš tur minstinājās biju viņam garām. Paņēmu punktu, un atkal viņš man aiznesās garām un pazuda, braucu uz nākamo paņemu, braucot ārā atkal viņš, tātad bija atkal kaut kur nepareizi aizbraucis. Tad es nākamo etapu izturēju viņam pa priekšu un atkal draudzīgi palaižu viņu, lai jau skrien, bet šoreiz viņš nav tik ātrs un tur viņam līdzi, tas ir uz 2 kp no beigām. Braucam un skatos, ka viņš aizbrauc pa neizdevīgāko ceļu, es izvēlos caur starta kp un šautuvi. Pie punkta atkal viņam priekšā :) Un tad uz priekš pēdējo viņš atraujās, jo man pa šauru ceļu uz punktu sāk beigties spēki. Uz pēdējo kp vēl cīnos un finišēju. Zināju, ka nebija tik slikti, bet zinot cik laika zaudēju nebija tādas gandarījuma sajūtas. Tad, kad uzzināju, ka M.S. vinnēju 3 sekundes un Bronza mana, tad jau bija gandarījums, kaut gan pie labāka snieguma varēju arī cīnīties ar Tomu, kuram laikam šodien nebija īpaši gājis.
Labu ātrumu spēju rādīt tikai epizodiski, bet kopumā, kad man ir citi mērķi un ziemai neesmu gatavojies startus vērtēju, kā ļoti labus. Šī nedēļa būs nedaudz brīvaka, jo pēdējas 3 nedēļas ir labi pastrādātas. 4. februāri startēšu NBS čempionātā slēpošanā, nezinu, kā bija no malas, bet uz lielās trases jutos samērā spēcīgs un ātrs, tāpēc ceru, ka šogad NBS čempionātā spēšu cīnīties par medaļu, kur pagājušo gad pēc 12 neslēpotām dienām izcīnīju 4 vietu zaudējot tikai biatlona izlases dalībniekiem (arī olimpiskajiem) un vinnēju ne vienu vienu labu Latvijas līmeņa slēpotāju.
Pēc sprinta biju nedaudz vīlies un vakarā nedaudz paskatījos karti, lai saprastu, ko darīju nepareizi un, kas pietrūka, lai nākamajā dienā varētu cīnīties. Pirms starta likās situācija laba, kad aiz manis startēs 4 minūtes Andris Kivlenieks un ja būs veiksmīgi viss tad es viņu garām nepalaidīšu un censtos, kādu laiku turēt līdzi, kaut gan pēc sprinta tās cerības turēt viņam līdzi ir minimālas. Distanci sāku ātri, uz pirmo kp izvēlējos apkārt variantu pa lielo trasi, vairāk, lai papētītu distanci un arī normāli iesiltu. Slēpojot uz 2.kp satiku Andi, kaut gan man bija jābūt ar viņu vienādai distancei, tā nebija, jo apļu variantiem tika ņemti vērā starta numuri - respektīvi pāra, nepāra. Pāris reiz kritu, jo slēpes ierāva malā, tā rezultātā arī planšete skrūves izkustējās un tā sāka vairāk kustēties augšā un lejā. Noķēru Ēriku ar, kuru man distance sakrita, sākumā pie kustīgās planšetes nevarēju pierast, jo ik pa kādam laikam tā bija jāpaceļ uz augšu. Ēriks palaboja manu maršrutu pāris vietās, jo es īsti nespēju sekot līdzi. Zinot, ka ar Andri Kivlenieku distance man nesakritīs, jo viņam bija nepāra numurs, bet tā pat pāris reizes vēl atskatījos. Turpināju distanci, kaut gan zināju, ka distances sākums diezgan švaks, pāris mazas kļūdas, planšete, zaudēts diezgan daudz laika. Turpināju labā tempā, visu laiku čakarējoties ar planšeti, jo tā visu laiku krita lejā un sitās pret kājām. Izturēju pirmo apli, otrais arī bija ļoti garš, sāku labi, nelielas mazas kļūdas, vairāk nenozīmīgas, jo distance bija interesanta ar daudz variantiem. Planšete sāka traucēt ar vien vairāk. Nolēmu apstāties un ar kakla lakatu sataisīt. Kādu minūti čakarējos, bet nekā. Braucu tālāk zināju, ka ar tādu vairs pabraukt nevar, jo pilnīgi brīvi kustās, un tad izdomāju, ko citu. Piebraucu pie krūmiem nolauzu zara gabalu un centos to iestiprināt, tā lai planšete nekrīt lejā un nesitās pret kājām. Vēl kāda minūte un tas izdevās. Tajā brīdi sapratu, kad man vēl ir cerība uz normālu rezultātu, jo spēks vēl bija un distance vēl pietiekoši gara. Turpināju labā tempā, kaut gan vēl bija kļūdas, kad atzīmējos nepareizā kontrolpunktā, jo domāju, ka tas ir tas pats no pirmā apļa, bet tas bija tur pat blakus. Numurus nepārbaudīju, bet vienkārši brauc ārā no kp, sapratu, kad tas nebija īstais. Paņēmu īsto un turpināju distanci. Jau braucot ārā no 9 kp, redzēju, kad man tuvojas Petrulis (lietuviešu orientierists). Pēc kādiem diviem punktiem viņš man ir jau mugurā. Uz lielās špūres turēju labu ātrumu un viņš man bija kādu gabalu aizmugurē, bet, kā tikām šaurajās viņu palaidu garām un tā viņš aiznesās. Tālu gan ne, jo nākamajā krustojumā viņš jau apjucis stāvēja, tad es viņam pateicu īsto virzienu un kamēr viņš tur minstinājās biju viņam garām. Paņēmu punktu, un atkal viņš man aiznesās garām un pazuda, braucu uz nākamo paņemu, braucot ārā atkal viņš, tātad bija atkal kaut kur nepareizi aizbraucis. Tad es nākamo etapu izturēju viņam pa priekšu un atkal draudzīgi palaižu viņu, lai jau skrien, bet šoreiz viņš nav tik ātrs un tur viņam līdzi, tas ir uz 2 kp no beigām. Braucam un skatos, ka viņš aizbrauc pa neizdevīgāko ceļu, es izvēlos caur starta kp un šautuvi. Pie punkta atkal viņam priekšā :) Un tad uz priekš pēdējo viņš atraujās, jo man pa šauru ceļu uz punktu sāk beigties spēki. Uz pēdējo kp vēl cīnos un finišēju. Zināju, ka nebija tik slikti, bet zinot cik laika zaudēju nebija tādas gandarījuma sajūtas. Tad, kad uzzināju, ka M.S. vinnēju 3 sekundes un Bronza mana, tad jau bija gandarījums, kaut gan pie labāka snieguma varēju arī cīnīties ar Tomu, kuram laikam šodien nebija īpaši gājis.
Labu ātrumu spēju rādīt tikai epizodiski, bet kopumā, kad man ir citi mērķi un ziemai neesmu gatavojies startus vērtēju, kā ļoti labus. Šī nedēļa būs nedaudz brīvaka, jo pēdējas 3 nedēļas ir labi pastrādātas. 4. februāri startēšu NBS čempionātā slēpošanā, nezinu, kā bija no malas, bet uz lielās trases jutos samērā spēcīgs un ātrs, tāpēc ceru, ka šogad NBS čempionātā spēšu cīnīties par medaļu, kur pagājušo gad pēc 12 neslēpotām dienām izcīnīju 4 vietu zaudējot tikai biatlona izlases dalībniekiem (arī olimpiskajiem) un vinnēju ne vienu vienu labu Latvijas līmeņa slēpotāju.
1 komentāri:
Apsveicu. Demonstrēji tiešām vērā ņemamu līmeni, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā esi tendēts uz vasaru!
Ierakstīt komentāru
te tu vari iemest komentu! :D