Fail --> POM --> jauns sākums

Pēdējā laikā man ir gājis kā pa kalniem. Daudz problēmu un daudz darāmā. Tik ,cik janvāris bija labs, tik februāris bija slikts. Atnāca slimība, kura tad mani pameta tikai Portugālē. Tākā treniņprocesā tika iesists milzīgs robs, bet nu ir vismaz neliels gandarījums par paveikto līdz slimībai. Un, visticamāk, slimība jau nenāca bez iemesla, jo patiešam jutos pārāk labi, lai tas būtu labi. Kamēr slimoju, tikmēr, protams, bija grūti nosēdēt neko nedarot, bet nu ir arī +, ka nenācās skriet pa lielo aukstumu, kā arī slimība nebija tik smagā formā, tāpēc daudz spēkus nezaudēju, cerams tā bija vairāk kā gara atpūta, kuras varbūt pietrūka oktobrī.

Apmeklēju arī Portugal O Meetingu, kur tad arī atsāku trenēties. Par nekādu sportisko formu nerunājot, visus treniņus aizvadīju mierīgā gaisotnē, izņemot WRE, kur nedaudz arī pakustējos arī ātrāk. Kā par pārsteigumu izdevās arī apsteigt pārējos latviešus, kā arī iegūt normālus punktus pasaules rangā, kā rezultātā esmu sasniedzis savu personīgo rekordu 198. vietu. Vispār biju apmierināts, jo apvidus bija piemērots man, kā rezultātā distanci veicu tīri, bet lēni. Par savām orientēšanās spējām biju pārliecināts, bet nometne nedaudz tās atsvaidzināja, kaut gan dīvaini, bet pirmajā treniņā vispār nebija sajūtas, ka nebūtu skrējis kartē 4 mēnešus, likās viss kā parasti, ka katru dienu to darītu.

Treniņus arī nedaudz ierobežo dažādas lietas, kas nedaudz mainīs turpmāko dzīves ritējumu, jo jākārto dažādas formalitātes, bet šodien nedaudz uzskrēju, jutos vājš, bet kā ikdienas cilvēks ļoti labi. Tāpēc ceru, ka normāls treniņritms atgriezīsies drīz. Turpinām trenēties!