Tā diena ir klāt...

Ir pienākusi tā diena, par kuru pagājušo gad nebija ko domāt. Ziemā par to sapņoju, pavasarī jau cerēju, vasarā gatavojos. Tā ir diena, kad dodos uz Pasaules čempionātu.

Neesmu rakstījis ļoti sen, tāds kā slinkums bija uznācis. Pēdējās 50 dienas ir pagājušas diezgan interesanti. Jāņi tika pavadīti mājas. Kā arī tieši Jāņu dienā atsvaidzināju muskuļu traumu, bet ar to ļoti ātri tiku galā. Piedalījos Reģionālājā CISMā Igaunijā, kur vēl joprojām dzīvoju mūža formas paliekās. Sudrabs vidējā distancē, gan stafetē. Uzreiz kāpā izdevās uzlabot savu pagājušā gada rezultātu un izcīnīt 3. vietu, kautgan, protams, objektīvi man bija jābūt 5.vietai, jo Edgars, gan Timo bija labāki, bet nu veiksme bija manā pusē. 5dienieks bija diezgan smags, kas arī saasināja gudrības zoba problēmu, ko arī izoperēju 4 dienas pēc kāpas. Un tad sāku gatavoties Pasaules čempionātām. Sākumā tas notika tikai 2x dienā, kā arī pa vidam apmeklēju Zemessardzes sporta spēles, kur izcīnīju 2.vietu militarizētajā stafetē un 1.vietu orientešanās. Šajās dienās jutos pat vēl labāk kā mūža formā. Izdevās uzvarēt skrējienu apkārt Kusai ar jaunu rekordu. Treniņi nenāca vieni, bet nāca ar problēmām. Nelielas sāpes muskuļos un mugurā, bet smagākos treniņus izturēju un šobrīd viss ir nostājies pareizajās vietās. Magnētā noberzu kājas, kā arī piedalījos Malienas kausa pirmajā dienā, lai paskrietu pa apvidu. Gribēju kārtīgi nokapāt, bet viss beidzās jau ar to, ka noberztās kājas lika manīt par sevi un ar nekoncetrēšanas distancē noveda pie kļūdām, bet kopumā jutos labi. Pedējajos treniņos jūtos kā pa viļņiem, citu dienu labi citu sliktāk, bet paskriet varu un forma ir laba un būs labāka. Šodienas treniņš bija patīkams un uz Franciju došos ļoti patīkamā noskaņojumā. Galvenie mērķi Francijā ir parādīt sevi no labākās puses un distancēs atdod visus spēkus, lai pēc tam nav jānožēlo.

P.S. Man jaunā mājvieta ir Purvciems.