Pagājis ir vēl divi mēneši un ir pienācis laiks kaut ko uzrakstīt, jo pagaidām jau paris dienas esmu piespiedu atpūtā. Esmu iedzīvojies nelielā savainojumā, jeb man potītes augšpusē ir izveidojies kaut kas nelāgs (ķirurga vārdiem cīpslas apvalka iekaisums). Tas radās Latvijas čempionāta laikā un to izraisīja par ciešu sasiets skriešanas apavs. Bet pamazām jau ir labāk un, cerams, drīz būšu atpakaļ. Tātad par visu!
Pasaules čempionāts.
Par to varētu stāstīt ļoti gari, bet gari neizplūdīšu! Esmu apmierināts ar izcīnītu 39. vietu garajā distancē. Protams, žēl, ka rezultāti nebija labāki, jo jutu, ka varēju arī startēt daudz labāk. Ar apvidu tiku pietiekoši labi galā, arī ar diviem treniņiem pirms starta šajā apvidū, kā arī priecē, ka biju pietiekoši labi sagatavojies šim čempionātam. Protams, priekš sevis labi, jo tomēr uz garās distances finālistu fona fiziski tā arī biju apmēram starp 35-40 vietu. Kā jau esmu minējis, tad sev par stiprāko uzskatu orientēšanos un to arī pierādīju. Pamatā kļūdas pieļāvu tikai punkta rajonos, kur bija problēmas tieši to ieraudzīt, bet ar citām veida kļūdām un smago apvidu tiku galā pietiekoši labi. Tādēļ zinu savas vājās vietas, pie kurām arī centīšos piestrādāt, lai nākotnē arī skriešanās ziņā būtu daudz konkurēt spējīgs. Prieks arī par to, ka izdevās sasniegt savu līdz šim augstāko vietu pasaules rangā - 93. Trenerim pirms sezonas minēju, ka mans mērķis būt TOP100, tāpēc tas arī izdevās. Pats ļoti vēlējos skriet arī stafeti, jo biju tai gatavs, bet treneris izvēlējas Kalvi, kas beigās arī bija pareizais lēmums. Tāpēc viens no lielākajiem mērķiem nākošgadam tieši ir būt stafetes komandā pasaules čempionātā.
Gulbenes kauss.
Atgriezies no P.Č. nedaudz atpūtos un izvēlējos arī uzskriet Gulbenes kausā. Pirms starta jutos lieliski līdz pat kādam 4 punktam, kad bija grūti sevi piespiest skriet, jo īsti nebija, kur izrakt motivāciju, bet īpaši to nezaudēju un centos visu veikt bez kļūdām un lieki spēkus netērēt. Tas arī izdevās un ar to pietika, lai vinnētu.
Klubu stafetes.
Otrs galvenais starts rudenī Mežmalas MTB sastāvā. Komanda pietiekoši stipra un gatava būt TOP3, kā arī iespējams cīnīties par uzvaru. Gāja kā pa viļņiem. Es sāku ceturtajā pozīcijā nedaudz aiz Meridiāna. Sāku ātri, zināju, ka jānoķer. Tas arī pie otrā punkta izdevās. Zināju, ka esmu trešais un cerēju uz Edgara Laķa lielām kļūdām, bet tas bija velti, jo viņš ir labā formā un tik lielu parsvaru sadeldēt nevaru. Skatītājā pateica, ka esmu 9 minūtes aiz viņa, tas nozīmēja, ka tikai brīnums var man ļaut viņu noķert. Temps mazinājās un tā arī trešajā vietā finišēju. Kļūdas nedaudz virs minūtes, kā arī beigās negāju uz visa, kas nozīmē, kad Edgara Bertuka iespēto laiku varēju izskriet.
Latvijas čempionāts.
Latvijas čempionātu gaidīju ar nepacietību, jo biju aizvadījis lielisku treniņnedēļu un arī piektdienas treniņā jutos lieliski un mērķis bija tikai viens. Zelts abās distancēs.
Rīta rosmē jau sajutu sāpēs potītē, bet tās bija minimālas un īpaši nepievērsu tām uzmanību. Iesildoties jutu, ka ir labi. Distanci sāku labi, līdz 10kp esmu līmenī, bet tad katastrofāls vidus posms, kur pieļāvu trīs kļūdas apmēram 2' 30''. Beigas izdevās labas un tas tieši man deva 3. vietu aiz brāļiem sildiem. Mans mērķis daļēji izdevās, jo biju pirmais no latviešiem, bet žēl, ka brāļi Sildi bija tik pārāki, kad arī bez kļūdu varianta pietrūktu apmēram ~1'. Vakarā kājai vēl bija ok, protams, bija dīvaina tā vieta, kaut ko nedaudz uzsmērēju un likās, ka pāries.
Stafete
Stafetē man bija jāskrien 3. etaps. Iepriekš bija plānots 2.etaps, bet Artūrs paziņoja, kad viņš īsti nejūtas gatavas pēdējam etapa, tāpēc nolēmam startēt otrādi. Pirmajā etapā mums Artjoms, kurš lēnām veidojas par vienu no labākajiem pirmā etapa skrējējiem Latvijas līmenī. (Šogad 5 stafetēs 3 atnācis pirmais). Viņš atzina, ka pieļāvis kļūdu pirms statītāja, kad ieskrēja nepareizā farstā, bet savu darbu viņš izdarīja stabili un galvenais mērķis būt priekšā Alūksnes komandai bija izpildīts. Un vēl jo vairāk tās bija 5 minūtes priekšā, tajā brīdi es zināju, ka zelts ir mūsu, tas tikai ir jāpaņem.Lieliski skrēja Artūrs neatādams nevienam cerības un man nodeva jau stafeti pirmajā vietā. Šī diena man nebija labākā, jo rīta rosmē jau potīte sāpēja daudz vairāk, kā arī ierodoties sacensības bija izveidojies pietūkums. Protams, man šādos apstākļos nevajadzētu skriet, bet tomēr tas bija Latvijas čempionāts. Tāpēc par to mēģināju aizmirst. Distancē jutos patiešām ne parāk labi (sajūtas bija kā nedaudz slimam skrienot), sākot jau no 5kp katrs solis jau nāca ar lielu piepūli. Lielas kļūdas nepieļāvu, bet nedaudz jau bakstījos. Zināju, ka ja nekļūdīšos un ja mans pārsvars bija vismaz 3 minūtes, tad mums ir zelts, jo tik lēns neesmu un diezvai kādam izdosies būt 3 minūtes ātrākam par mani uz skriešanu, jo distance bija diezgan viegla, kā arī numurus es skatos vienmēr un ļoti rūpīgi. Tā arī notika parliecinošs zelts Mežmalas MTB. Tātad pats galvenais mērķis, kāpēc tika izveidota ziemā šī komanda un kāpēc tika pieaicināts Pauliņš, tika sasniegts. Mežmalas MTB Latvijas čempioni.
Pēc stafetes kāja jutās slikti un no tā brīža arī tika uzsākta ārstēšana. Pirmdienā bija ķirurga apmeklējums un reālās situācijas apjaušana. Nekas labs tas nav, bet tas pāries. Un, cerams, drīz būšu ierindā un nākamie paredzēties starti Somijas čempionāts(???) un Pasaules kausa posms Čehijā.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru
te tu vari iemest komentu! :D